2011. gada 28. augusts

2011. gada 27. augusts

Ierados un iepatikās!

Vispirms sveicieni Latvijā palikušajiem (protams arī manām meitenēm Somijā un Dānijā):)

Ir pagājušas jau nepilnas četras dienas manās jaunajās mājās un esmu patiešām ar visu apmierināta. Pat nedomāju, ka man būs tik viegli un ātri pieņemt visu jauno. Bet nu par visu pēc kārtas. Mans ilgais ceļš [šoreiz ne kāpās] sākās uz prāmja "Festival", kur ar smagajiem koferiem ātri centos iekārtoties savā kajītē. Ļoti cerēju, ka varbūt būšu kajītē ar kādu sava vecuma meiteni ar kuru kopā varētu doties nedaudz izklaidēties, bet nekā: ieraudzīju cienījama vecuma sievieti (Latvija) un sievieti labākajos gados (Lietuva):) Jutos nedaudz vīlusies, bet vēlāk šī vilšanās sajūta pazuda, sieviete no Latvijas bija ļoti runātīga un izstāstīja man visu par saviem ceļojumiem apkārt pasaulei, viņa tik tiešām bija bijusi gandrīz visur, sākot ar Kanādu un beidzot ar Kazahstānu. Viņas padoms bija vispārzināms, taču trāpīts 10: "Kamēr esi jauna, brauc un ņem visu ko vari iegūt!". Brauciens pagāja mierīgi un nākamajā rītā, kad kuģis piestāja ostā, devos uz autobusa pieturu, lai brauktu uz staciju un gaidītu tur 5 stundas....jā, tieši tā 5 stundas un pats trakākais bija tas, ka aiziet kaut ko apskatīt es nevarēju, man bija tik daudz mantu, ka knapi varēju ar tām pārvietoties (šeit jāsaka milzīgs paldies latviešu bāleliņam, kas palīdzēja tikt līdz autobusa pieturai un krievu kungam, kas palīdzēja tikt līdz stacijai. Arī viņi ir atsaucīgi, vajag tikai palūgt). Sagaidījusi, kad uz lielās izkārtnes parādījās vilciena ceļa nr., devos uz to. Un tad satiku studentu, kas palīdzēja ar smagajiem koferiem, vārdu pa vārdam un izrādās, ka viņš 2 gadus bija studējis RTU, un no 2012.gada janvāra atkal sāks Maģistra studijas RTU (vai nav jauki?), cik tomēr pasaule ir maza un vienota:)Vilcienā pavadīju nesteidzīgas 3 stundas un tad mani sagaidīja mans buddy (tiešām superīgs cilvēks, kas visur mēģina mani iesaistīt) un pick-up serviss. Ierādīja man jauno dzīves vietu, kas man īpaši patīk (dzīvokļa tipa, neliels koridors, vannas istaba, virtuve un 2 istabas). Nākamajā dienā sagaidīju savu jauno dzīvokļa biedreni, meiteni no Vācijas, kuru sauc Pia. Un jā, protams, ka jāpiemin arī pirmā lielā ballīte, kas notika izslavētajās PG kojās, pilns ar cilvēkiem, bez gaisa telpa, bet visi dejo un ir priecīgi. Bet pats dīvainākais un smieklīgākais: Savā profilā draugiem.lv ierakstīju pašreizējo dzīves vietu Växjö, un esmu saņēmusi jau trīs vēstules no latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā vai pat Växjö. Tā jau neko neteiktu, bet tās vēstules tik tiešām ir dīvainas, ceru, ka vairs šādu atgadījumu nebūs. Aizmirsu vēl pieminēt: runāju ar studentu no Nīderlandes, kas teica, ka šeit saticis vēl 2 citus latviešus, ceru, ka arī man būs iespēja viņus satikt.

Tas šoreiz viss, sanāca gari, bet ir tik daudz ko stāstīt...tomēr ceru, ka nebija garlaicīgi:)

Klinta