Iestājies rudens!

Jā, tieši tā: arī šeit ir iestājies īsts rudens ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas nav ne labi, ne slikti, bet gan rudenīgi. Cerams Raima būs priecīga, jo neesmu sen rakstījusi, bet viņa aktīvi man pieprasa kādu jaunu stāstu:) Kopumā varētu teikt, ka iestājusies neliela rutīna, kurā ietilpst studijas, ballītes un citas aktivitātes, taču nemaz tik ļoti par to nebēdājos, jo ir iesākts savs ritms. Pašlaik no studiju viedokļa man vislabāk patīk zviedru valoda, tas gan nav kredītpunktu kurss, bet varbūt arī tāpēc man tas tik ļoti patīk. Pirmkārt, šeit valda nepiespiesta atmosfēra, kur visi vairāk vai mazāk ir vienlīdzīgi un nebaidās kļūdīties izrunājot kādu jaunu vārdu vai teicienu. Otrkārt, zviedru valodas pasniedzēja ir tiešām jauka, viņa mums māca arī tādus sadzīviskus teicienus, jo saprot, ka šo valodu mēs apgūsim tikai 10 nodarbības. Viņa spēj arī samulsināt pāris puišus, uzprasot tiem zviedriski: "Älskar du mig?", kas nozīmē "Vai tu mani mīli?" Uz ko puiši samulsuši atbild: "Lite", kas nozīmē mazliet. Kopumā esmu apmierināta arī ar to, ko iemācos, protams, runāt tekoši un visu saprast, ko runā citi es nevaru, bet atsevišķas frāzes vai vārdus gan zinu. Šobrīd arī apgūstu kursu "Eastern/Western politics and Russia", kura ietvaros bija jāuzraksta pētījums. Strādājām grupās pa 3, manā grupā bija 2 japāņu meitenes un šeit nu es gribu nedaudz pasūdzēties. Kā jau visi zināt, esmu jauka (visjaukākā:D) un pret cilvēkiem vienmēr cenšos izturēties tā, kā gribētu, lai pret mani. Bet tas ir tik grūti, ka tavas grupas biedrenes nesaprot gandrīz neko un piekrīt visam, ko saku es. Dažreiz tāda sajūta radās, ka varu teikt, ka pasaule ir trīsstūraina un viņas man piekristu (tikai salīdzinājums, nesaku, ka viņas to nezina). Bet nu saprotu, ka cita kultūra un arī studiju stils atšķiras no Eiropas, jo akadēmiskā rakstība viņām bija kas jauns. Priecājos, ka vismaz to es viņām iemācīju:) Bet nu pietiek par akadēmisko, tagad par sociālo dzīvi. Atskārtu, ka esmu nogurusi no mūžīgajām ballītēm, man, laikam, ka ātri viss apnīk, jo, ja sākumā ļoti patika šis savienojums pre-party@PG (vai cita vieta) -> party@Stallarna (vai cita vieta), tad šobrīd man tas tiešām jau ir nedaudz apnicis. Gribas kaut ko jaunu. Tieši tāpēc izlēmu, ka izlaidīšu kādas divas nedēļas, lai pēc tam ar jaunu sparu varētu uzņemt vēl lielākus apgriezienus. Ļoti patika arī nesenā izklaide Boulinga centrā, nekas spīdošs, paveca vieta un nedaudz saplēsts ķegļu pacēlājs (atbildīgais praktiski dzīvoja "aizspogulijā" un manuāli centās novērst defektu:D), bet kopumā jautra izklaide. Pat varu palielīties, ka manā komandā no 5 spēlētājiem, paliku 3. vietā, pirmās divas ieņēma puiši (uzsvar uz puiši, jo es taču esmu meitene). Turpinu aktīvi arī apmeklēt savu iemīļoto "Zumbu" un "Afro", kas palīdz atslēgties no visa cita. Otrdien paredzēta "helovīnu zumba", godīgi sakot, man bail:D Tāpēc nopietni apsvēršu visus par un pret vai iet vai neiet! Lai jums priecīgi un atcerieties, ka ļoti gaidu ciemiņus:) Nākamie piedzīvojumi pavisam drīz (es ceru, ja tā nav, atgādiniet man:D)

Klinta

Gotlande

Nedēļas nogalē biju apskatīt Zviedrijas lielāko salu - Gotlandi. Brauciens sākās jau naktī ap plkst. 2.00, Gotlandē ieradāmies ap plkst. 9.00 no rīta un uzreiz devāmies uz lielveikalu iepirkt visu nepieciešamo. Apmetāmies ļoti jaukā kempingā, pašā Baltijas jūras krastā, katrā kempinga namiņā bijām sešas personas. Nedaudz atpūtāmies no nogurdinošā ceļa un devāmies tālāk apskatīt alas, nekas īpašs tajās gan nebija. Alas kā jau alas:D Taču interesants bija veids, kā tās tika atklātas un apskatītas: trīs jauni puiši atrada ieeju alā un paši uz savu roku līda pa tām un izpētīja, ņemot līdzi vien sveces. Viens no pētītājiem pat tajā iesprūda, kad tika ārā, nometa pāris kilogramus, lai varētu iet atpakaļ un izpētīt kārtīgāk, laba motivācija, lai zaudētu svaru:D Pēc alu apskates devāmies atpakaļ uz kempingu, ieturējām nelielu diendusu, uztaisījām jaukas pusdienas un pie alus kausiem arī jauki parunājāmies. Kā runājām ar meiteni no Nīderlandes, šāda tipa ekskursijas ir lielisks veids kā iepazīt cilvēkus esot kopā 24/7, tiek uzzinātas gandrīz visas konkrētā cilvēka īpašības. Un jā, arī ne tās labākās, bet par to daudz nedomāju, katram ir savas sliktās dienas. Nākamajā dienā devāmies apskatīt brīvdabas tipa muzeju, tik ļoti smiekli sanāca par citu tautu pārstāvju izrādīto sajūsmu par vienkāršām aitām un vecām ēkām. Bet nu saprotu jau saprotu, ka citiem tas tiešām ir kas ļoti eksotisks. Bet man ļoti patika nākamā apskates vieta, lieli izskaloti jūras akmens kalni, tas tiešām bija skaisti. Šajā vietā arī ieturējām jauku pusdienu pikniku (grilu gan bija grūti aizdedzināt, jo bija ļoti, ļoti liels vējš, bet mēs centāmies un likām lietā fantāziju). Pēc šī objekta devāmies atpakaļ uz kempingu, lai sagatavotos vakariņām un kluba apmeklējumam Visbijas pilsētas centrā. Vakariņas kā jau tipiskas zviedru vakariņas: zviedru galds, dažādi gaļas paveidi, kartupeļu sacepums, salāti, maize, vīns/alus/sula. Šajā klubā bija trīs deju zāles dažādām gaumēm: rokmūzikas zāle, kurā uzstājās arī dzīvā grupa (publika: cilvēki tā ap 35 un ģērbušies ādā), 80-to mūzikas zāle un ierastā deju mūzikas zāle. Bet cik smieklīgi un dažādi cilvēki šeit bija, mēs satikām arī raganu, patiešām, meitene ģērbusies kā tradicionālā ragana:D Kā arī divas meitenes tautastērpos līdzīgā apģērbā ar dīvainiem matu sakārtojumiem. Kopumā man patika šeit pavadītais laiks, taču viens gan: šeit bija ļoti, ļoti nepieklājīgi vietējie iedzīvotāji, stāvējām rindā pēc mūsu jakām, taču vietējie neuzskatīja par vajadzību stāvēt rindā, tā vietā viņi līda priekšā pilnīgi visiem. Neiztikām arī bez asām vārdu pārmaiņām, kas sākās no vietējo puses. Tomēr mēs kā jau ciemiņi bijām pieklājīgāki un centāmies saglabāt vēsu prātu:) Lūk, ir no kā mācīties. Pēc kluba, protams, kārtējais after-party, gan autobusā, gan kempingā. Rīts bija grūts, taču to uzveicām un devāmies Visbijas apskatē dienas gaismā. Izstaigājām vecpilsētu, kas bija skaista ar mazām ieliņām un tikpat mazām mājiņām, pilna ar baznīcām un jauku jūras krastu. Laiks bija saulains, taču ne ļoti silts, bet par spīti tam nevarēju atturēties no sava mīļākā garduma - saldējuma ar lollipop un bubble gum garšu:D Vēlējāmies nogaršot arī izslavēto alu (kā pastāstīja viena sieviete, dzerot līdz 5.glāzei negaršo, bet pēc 5.glāzes nevar apstāties:D), taču to nevarot legāli nopirkt nevienā publiskā vietā, ir personīgi jāpazīst, kāds, kurš šo alu gatavo. Tā arī netikām pie šī brīnuma. Pēc pilsētas apskates devāmies uz prāmi, lai laivotu atpakaļ. Kopumā viss bija labi, taču, laikam dotu priekšroku Gotlandes apmeklējumam siltākā laikā, jo tas, personīgi man bija ļoti liels traucēklis. Lai gan spīdēja saule un nelija lietus, tomēr vēsi bija visu laiku, bet tā, laikam, ka mana personīgā specifika, jo uzgriežot siltumu mūsu kempingā pārējie "cepās ārā", bet es sēdēju satinusies pledā:D Mazais ceļojums galā un atkal "jāienirst" studiju ritmā! Jauku jums visiem rudeni, jo man to tiešām gribas jauku (pie mums šeit kārtīgs rudens, bet tāds, kāds man ļoti nepatīk) un gaidu ciemos ikvienu, kurš vēlas.

P.S. Uzzināju arī kāpēc gandrīz visiem zviedru zēniem ir vienāds matu griezums - modes lieta, ko "aizņēmušies" no slavena zviedru dziedātāja.

Klinta