Mācos risināt konfliktus ar mieru

Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, tad šobrīd norit mans 3.izvēlētais kurss "Negotiation Peace". Tā būtība: iemācīties risināt konfliktus miera sarunu ceļā, kas, pēc Manuelas teiktā (jā, šeit mēs visus pasniedzējus uzrunājam vārdā) ir nākotnes izaicinājums. Kurss ir ļoti interesants un arī grūts. Šobrīd norit lomu spēle un par to gribu pastāstīt arī sīkāk. Stāsts ir par Āfrikas pilsētu Kemanu, kur notiek pilsoņu karš, notiek cīņas par varu, jo valdošā elite ir minoritāšu pārstāvji. Ir sadalītas deviņas lomas, es esmu kaimiņu valsts Akabele un manā grupā ir divi zviedru studenti un viens students no Ugandas, kas arī atrodas Āfrikā un viņš labprāt dalījās arī ar personisko pieredzi par konkrēto apgabalu. Kopumā šajā kursā ir ļoti daudz internacionālo (nevis Erasmus, bet gan patstāvīgie Maģistra studenti) studentu no visām pasaules malām. Pirms lomu spēles mēs iepazināmies ar lietas apstākļiem un mums tika dotas pāris dienas, lai sagatavotu rakstisku lietas izpratni. Atzīšos, gāja grūti - grupu darbs ieilga līdz pat astoņām stundām dienā. Mocījāmies, jo tomēr ir grūti apvienot visas idejas, bet beigās domāju, ka gadījumu izpratām un labi sagatavojāmies. Mums ir dotas četras sarunu sesijas, taču kā Manuela piebilda, konfliktu nevar atrisināt tik īsā laikā un tāpēc mēs ārpus nodarbību laika aktīvi tiekamies ar citiem aktieriem un pārrunājam mūsu pozīcijas. Īstenībā visi tik ļoti ir iejutušies lomā, ka dažu brīdi pazūd no realitātes. Bet tiešām, šī ir ļoti noderīga pieredze, ne tikai tāpēc, ka ir dažādas lomas, bet arī tāpēc, ka šeit ir dažādi studenti no dažādām valstīm un kultūras redzējums ļoti atšķiras. Beidzoties miera sarunu sesijām mums obligāti ir jānonāk pie vienošanās, kas apmierina visas puses, pašlaik izskatās, ka tas nav iespējams:D Bet mums vēl priekšā 2 dienas, tāpēc ceru, ka tiksim galā. Īstenībā nemaz neticas, ka šis kurss tūlīt beigsies un ir iestājies jau decembris, kas nozīmē, ka drīz būs jāatvadās no šejienes. Par to liecina arī tas, ka nākamnedēļ ir pēdējā zviedru valodas nodarbība (saņemšu arī sertifikātu, juhuuuu :D) un arī "It's not Good Bye it's see you later party" tā saucamā atvadu ballīte. Tāpēc centīšos izbaudīt atlikušo laiku:) Ceru, ka šis nav mans pēdējais ieraksts un paspēšu kaut ko "iemest" arī pirms došanās uz Latviju!

P.S. Šmitiņ, piedod, ka rakstu par studijām:D Ballīšu stāstus dzirdēsi, kad satiksimies!
Klinta

Šampinjoni

(Raksta saturam nav nekāds sakars ar šampinjoniem, bet varbūt tomēr ir?)Kā saka: viss notiek, viss rosās un nerimst. Protams, visam pa vidu arī neliels rudens nogurums, jo gaisma pazūd jau ap pulksten 16.00. Tik daudz notikumu, lietu un emociju, bet nu mēģināšu sekot savam atmiņu secīgam pavedienam un visu kārtīgi (līdz zināmai robežai, protams) jums izstāstīt. Pēdējo dienu lielāko prieku sagādāja brauciens uz Kopenhāgenu, kur satiku savu mīļo Elīnu:) Sākumā radās neliela panika ar telefona aparātiem, jo mainot vietām divas kartes, mēģināju zvanīt Elīnai uz abiem nr., lieki piebilst, ka īsti nekas neizdevās. Liekas, ka mēs kartes mainījām reizē, bet zvanījām uz citiem nr. Bet nu kopumā viss bija veiksmīgi. Tad smuki krustu šķērsām izstaigājām Kopenhāgenas tūrisma apskates objektus, protams, sabildējām tipiskas tūristu bildes. Neiztikt arī bez leģendārās mazās Nāriņas kopbildes (jāsaka gan, ka nekas tik leģendārs tur nebija, bet ok, simboli paliek simboli). Kā kārtīgas draudzenes arī normāli izklačojāmies, jo kā tad bez tā. Kad jau bijām sagurušas meklējām veikalā vakara prieku, kas ļoti iepriecināja, jo cenas šeit ir diezgan zemākas nekā Zviedrijā. Tad zvanījām jaukajiem dāņu puišiem, kas nodrošināja mums naktsmājas. Atkal paldies Elīnai par "couchsurfing" izmantošanu, burvīga lieta. Vakars turpinājās puišu dzīvoklī, kur iesildījāmies un spēlēm dažādas spēles (vienu noteikti, jums jāparāda, ļoti smieklīga:D). Pēc iesildīšanās dzīvoklī devāmies apskatīt Kopenhāgenas nakts dzīvi, 1.bārs, kur puiši mūs aizveda bija pilnīgi tukšs, taču 2.bārā/klubā nebija vietas kur apgriezties. Un atkal kāds mēģināja piesaistīt manu uzmanību ar tektu: "You are from Spain/Portugal, right? ". Nākamreiz lūdzu ko radošāku:D Vakars turpinājās un beidzās veiksmīgi. Nākamajā dienā devāmies otrreizējā pilsētas apskatē, atradām torni bez kāpnēm, bet spirālveida eju, tas bija interesanti, neko tamlīdzīgu iepriekš nebiju redzējusi. Bijām apskatīt arī leģendāro Kristiāniju, žēl, ka tur nedrīkst bildēt. Tā arī pavadījām savas pēdējās stundas līdz vilcienu atiešanas laikam. Bija forši, pat ļoti sākot ar kompāniju un beidzot ar laikapstākļiem. Ak jā, protams, ka šeit arī mācos. Sākās jauns kurss "Negotiation Peace", kas atšķiras no iepriekšējajiem diviem ar to, ka ir maģistra programmas un arī ar to, ka katru nodarbību notiek vairāki "workshop". Pagaidām esmu ļoti apmierināta un rādās, ka no šī iegūšu arī visvairāk, jo aktīvas praktiskās nodarbības ir daudz nederīgākas nekā sausa teorija. Paviesojos arī "Swedish Sittning" un "Japanese Dinner Party". "Swedish Sittning" bija vakariņas ar tradicionālajiem ēdieniem kā kartupeļi, gaļas bumbiņas, salāti, maize u.tt., un arī tradicionālo svētku prezentēšana, bija jautri. "Japanese Dinner Party" savukārt bija japāņu apmaiņas studentu organizēts pasākums, teikšu, ka ļoti solīds, viss kā pienākas īstā pieņemšanā. Ēdām dažādus tipiskus japāņu ēdienus, skatījāmies iestudētas etīdes par viņu ikdienas dzīvi, taisījām origami un piedalījāmies "quize". Vairāk tādu apmaiņas studentu pasākumu. Nu ko, interesantāko esmu izstāstījusi, emocijas izlikusi, varu atkal uz kādu laiciņu pazust:D Bet ja godīgi: sākšu gatavoties Ziemassvētku gaidīšanai, kalendārs ar šokolādes konfektēm jau ir, atliek tikai padomāt par adventes vainagu. Tad līdz nākamajai reizei:)

Klinta

Iestājies rudens!

Jā, tieši tā: arī šeit ir iestājies īsts rudens ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas nav ne labi, ne slikti, bet gan rudenīgi. Cerams Raima būs priecīga, jo neesmu sen rakstījusi, bet viņa aktīvi man pieprasa kādu jaunu stāstu:) Kopumā varētu teikt, ka iestājusies neliela rutīna, kurā ietilpst studijas, ballītes un citas aktivitātes, taču nemaz tik ļoti par to nebēdājos, jo ir iesākts savs ritms. Pašlaik no studiju viedokļa man vislabāk patīk zviedru valoda, tas gan nav kredītpunktu kurss, bet varbūt arī tāpēc man tas tik ļoti patīk. Pirmkārt, šeit valda nepiespiesta atmosfēra, kur visi vairāk vai mazāk ir vienlīdzīgi un nebaidās kļūdīties izrunājot kādu jaunu vārdu vai teicienu. Otrkārt, zviedru valodas pasniedzēja ir tiešām jauka, viņa mums māca arī tādus sadzīviskus teicienus, jo saprot, ka šo valodu mēs apgūsim tikai 10 nodarbības. Viņa spēj arī samulsināt pāris puišus, uzprasot tiem zviedriski: "Älskar du mig?", kas nozīmē "Vai tu mani mīli?" Uz ko puiši samulsuši atbild: "Lite", kas nozīmē mazliet. Kopumā esmu apmierināta arī ar to, ko iemācos, protams, runāt tekoši un visu saprast, ko runā citi es nevaru, bet atsevišķas frāzes vai vārdus gan zinu. Šobrīd arī apgūstu kursu "Eastern/Western politics and Russia", kura ietvaros bija jāuzraksta pētījums. Strādājām grupās pa 3, manā grupā bija 2 japāņu meitenes un šeit nu es gribu nedaudz pasūdzēties. Kā jau visi zināt, esmu jauka (visjaukākā:D) un pret cilvēkiem vienmēr cenšos izturēties tā, kā gribētu, lai pret mani. Bet tas ir tik grūti, ka tavas grupas biedrenes nesaprot gandrīz neko un piekrīt visam, ko saku es. Dažreiz tāda sajūta radās, ka varu teikt, ka pasaule ir trīsstūraina un viņas man piekristu (tikai salīdzinājums, nesaku, ka viņas to nezina). Bet nu saprotu, ka cita kultūra un arī studiju stils atšķiras no Eiropas, jo akadēmiskā rakstība viņām bija kas jauns. Priecājos, ka vismaz to es viņām iemācīju:) Bet nu pietiek par akadēmisko, tagad par sociālo dzīvi. Atskārtu, ka esmu nogurusi no mūžīgajām ballītēm, man, laikam, ka ātri viss apnīk, jo, ja sākumā ļoti patika šis savienojums pre-party@PG (vai cita vieta) -> party@Stallarna (vai cita vieta), tad šobrīd man tas tiešām jau ir nedaudz apnicis. Gribas kaut ko jaunu. Tieši tāpēc izlēmu, ka izlaidīšu kādas divas nedēļas, lai pēc tam ar jaunu sparu varētu uzņemt vēl lielākus apgriezienus. Ļoti patika arī nesenā izklaide Boulinga centrā, nekas spīdošs, paveca vieta un nedaudz saplēsts ķegļu pacēlājs (atbildīgais praktiski dzīvoja "aizspogulijā" un manuāli centās novērst defektu:D), bet kopumā jautra izklaide. Pat varu palielīties, ka manā komandā no 5 spēlētājiem, paliku 3. vietā, pirmās divas ieņēma puiši (uzsvar uz puiši, jo es taču esmu meitene). Turpinu aktīvi arī apmeklēt savu iemīļoto "Zumbu" un "Afro", kas palīdz atslēgties no visa cita. Otrdien paredzēta "helovīnu zumba", godīgi sakot, man bail:D Tāpēc nopietni apsvēršu visus par un pret vai iet vai neiet! Lai jums priecīgi un atcerieties, ka ļoti gaidu ciemiņus:) Nākamie piedzīvojumi pavisam drīz (es ceru, ja tā nav, atgādiniet man:D)

Klinta

Gotlande

Nedēļas nogalē biju apskatīt Zviedrijas lielāko salu - Gotlandi. Brauciens sākās jau naktī ap plkst. 2.00, Gotlandē ieradāmies ap plkst. 9.00 no rīta un uzreiz devāmies uz lielveikalu iepirkt visu nepieciešamo. Apmetāmies ļoti jaukā kempingā, pašā Baltijas jūras krastā, katrā kempinga namiņā bijām sešas personas. Nedaudz atpūtāmies no nogurdinošā ceļa un devāmies tālāk apskatīt alas, nekas īpašs tajās gan nebija. Alas kā jau alas:D Taču interesants bija veids, kā tās tika atklātas un apskatītas: trīs jauni puiši atrada ieeju alā un paši uz savu roku līda pa tām un izpētīja, ņemot līdzi vien sveces. Viens no pētītājiem pat tajā iesprūda, kad tika ārā, nometa pāris kilogramus, lai varētu iet atpakaļ un izpētīt kārtīgāk, laba motivācija, lai zaudētu svaru:D Pēc alu apskates devāmies atpakaļ uz kempingu, ieturējām nelielu diendusu, uztaisījām jaukas pusdienas un pie alus kausiem arī jauki parunājāmies. Kā runājām ar meiteni no Nīderlandes, šāda tipa ekskursijas ir lielisks veids kā iepazīt cilvēkus esot kopā 24/7, tiek uzzinātas gandrīz visas konkrētā cilvēka īpašības. Un jā, arī ne tās labākās, bet par to daudz nedomāju, katram ir savas sliktās dienas. Nākamajā dienā devāmies apskatīt brīvdabas tipa muzeju, tik ļoti smiekli sanāca par citu tautu pārstāvju izrādīto sajūsmu par vienkāršām aitām un vecām ēkām. Bet nu saprotu jau saprotu, ka citiem tas tiešām ir kas ļoti eksotisks. Bet man ļoti patika nākamā apskates vieta, lieli izskaloti jūras akmens kalni, tas tiešām bija skaisti. Šajā vietā arī ieturējām jauku pusdienu pikniku (grilu gan bija grūti aizdedzināt, jo bija ļoti, ļoti liels vējš, bet mēs centāmies un likām lietā fantāziju). Pēc šī objekta devāmies atpakaļ uz kempingu, lai sagatavotos vakariņām un kluba apmeklējumam Visbijas pilsētas centrā. Vakariņas kā jau tipiskas zviedru vakariņas: zviedru galds, dažādi gaļas paveidi, kartupeļu sacepums, salāti, maize, vīns/alus/sula. Šajā klubā bija trīs deju zāles dažādām gaumēm: rokmūzikas zāle, kurā uzstājās arī dzīvā grupa (publika: cilvēki tā ap 35 un ģērbušies ādā), 80-to mūzikas zāle un ierastā deju mūzikas zāle. Bet cik smieklīgi un dažādi cilvēki šeit bija, mēs satikām arī raganu, patiešām, meitene ģērbusies kā tradicionālā ragana:D Kā arī divas meitenes tautastērpos līdzīgā apģērbā ar dīvainiem matu sakārtojumiem. Kopumā man patika šeit pavadītais laiks, taču viens gan: šeit bija ļoti, ļoti nepieklājīgi vietējie iedzīvotāji, stāvējām rindā pēc mūsu jakām, taču vietējie neuzskatīja par vajadzību stāvēt rindā, tā vietā viņi līda priekšā pilnīgi visiem. Neiztikām arī bez asām vārdu pārmaiņām, kas sākās no vietējo puses. Tomēr mēs kā jau ciemiņi bijām pieklājīgāki un centāmies saglabāt vēsu prātu:) Lūk, ir no kā mācīties. Pēc kluba, protams, kārtējais after-party, gan autobusā, gan kempingā. Rīts bija grūts, taču to uzveicām un devāmies Visbijas apskatē dienas gaismā. Izstaigājām vecpilsētu, kas bija skaista ar mazām ieliņām un tikpat mazām mājiņām, pilna ar baznīcām un jauku jūras krastu. Laiks bija saulains, taču ne ļoti silts, bet par spīti tam nevarēju atturēties no sava mīļākā garduma - saldējuma ar lollipop un bubble gum garšu:D Vēlējāmies nogaršot arī izslavēto alu (kā pastāstīja viena sieviete, dzerot līdz 5.glāzei negaršo, bet pēc 5.glāzes nevar apstāties:D), taču to nevarot legāli nopirkt nevienā publiskā vietā, ir personīgi jāpazīst, kāds, kurš šo alu gatavo. Tā arī netikām pie šī brīnuma. Pēc pilsētas apskates devāmies uz prāmi, lai laivotu atpakaļ. Kopumā viss bija labi, taču, laikam dotu priekšroku Gotlandes apmeklējumam siltākā laikā, jo tas, personīgi man bija ļoti liels traucēklis. Lai gan spīdēja saule un nelija lietus, tomēr vēsi bija visu laiku, bet tā, laikam, ka mana personīgā specifika, jo uzgriežot siltumu mūsu kempingā pārējie "cepās ārā", bet es sēdēju satinusies pledā:D Mazais ceļojums galā un atkal "jāienirst" studiju ritmā! Jauku jums visiem rudeni, jo man to tiešām gribas jauku (pie mums šeit kārtīgs rudens, bet tāds, kāds man ļoti nepatīk) un gaidu ciemos ikvienu, kurš vēlas.

P.S. Uzzināju arī kāpēc gandrīz visiem zviedru zēniem ir vienāds matu griezums - modes lieta, ko "aizņēmušies" no slavena zviedru dziedātāja.

Klinta

Uz priekšu

Studiju un sociālā dzīve rit uz priekšu tik ātri, ka nespēju pat pamanīt, ka pagājis ir jau gandrīz mēnesis. Patiesībā šis Erasmus laiks, ko pavadu šeit ir arī sevis izzināšanas laiks - ko es varu, vēlos un gribu darīt! Ir aizvadītas arī pirmās oficiālās vakariņas Zviedrijā: "Welcome dinner", kur bija milzīgi gari galdi ar baltiem galdautiem (nedaudz sajutos kā kāzās, juhuuu beidzot :D) un nepieciešamajiem piederumiem, ak jā, arī īpašas galda kartes. Nu tad visi paņēmām savus šķīvjus un devāmies pie zviedru galda, protams, jo esmu taču Zviedrijā! Ēdienkartē nekas īpaši oriģināls nebija: dārzeņu un augļu plate, makaroni, maize un sviests, kartupeļu sacepums, vista un nezināmas izcelsmes gaļa (īsti nesapratu, laikam, ka bekons, man nepatika). Dzērienus gan diemžēl nācās pirkt pašiem par īpaši "draudzīgām" cenām:D Tālāk sekoja īpaši sarūpēts priekšnesums no zviedru studentu puses, bija jautri un pēc tam arī pārējo valstu pārstāvji bija laipni lūgti uzrīkot ko kautru no savas puses. Nīderlandes priekšnesums vienīgais bija pārdomāts un ļoti patīkams, vācieši varēja labāk (nodziedāja kaut kādu Vācijā populāru dziesmu), francūžus nesapratu, amerikāņi dejoja visiem zināmu deju, bet ļoti patika meksikāņu priekšnesums, pāris puiši nodziedāja zināmas meksikāņu dziesmas, jauki:) Tālāk sekoja dejas, dejas, dejas, taču kā ierasts pasākums beidzās jau ap 2.00, kopumā man patika, tikai nožēloju, ka neapsēju līdzpaņemto karoga krāsas lentīti, jo daudzi bija uzvilkuši nacionālos tērpus vai izmantojuši karogu. Un karoga lentīte lieti noderētu, jo viens zviedrs (kā par brīnumu) teica, ka galīgi neizskatos pēc latvietes, bet drīzāk pēc spānietes. Bijām arī aplūkot slavenos Zviedrijas aļņus un stikla fabriku, kam blakus atradās outlet veikali un notika arī studentu lielākais dienas prieks: pirmo reizi Zviedrijā varējām nopirkt alu lētāk nekā citur (18 alus bundžiņas 36 kronas = 2,73 lati)! Stikla darbnīcas muzejs bija ok, daudz interesantu lietu, bet nu outlet veikals ne tuvu neizskatījās pēc outlet, vēlējos nopirkt kādu skaistu vīna glāzi, bet nu ieraudzīju cenu un apstulbu, viena vīna glāze sākot no -padsmit latiem, nē nu saprotu jau, ka roku darbs un tā, bet nu tomēr. Aļņu parkā arī bija forši, sākot ar smieklīga izskata pārvaldnieku, kurš bija ģērbies Elfa tērpā un beidzot ar aļņu karalisko ģimeni. Jā šajā parkā bija visa Zviedrijas karaliskā ģimene, kā arī citi zvēri. Nedēļas nogalē bijām iekarot pilsētas centra bārus vāciešu un nīderlandietes kompānijā, pasēdējām jaukos bāros un arī padejojām. Bet jā, vāciešu šeit ir ļoti daudz un nereti viņi uzturas tikai savā kompānijā, nedaudz žēl, jo neiepazīst citu tautu pārstāvjus. Protams, visam pa visu atradu laiku arī studijām un uzrakstīju pirmo eseju, bija jāizlasa 500lpp gara grāmata un jāuzraksta 5-7lpp gara eseja, nebija viegli, bet ceru, ka rezultāts būs labs, nākamnedēļ arī gaidām pirmais mājas eksāmens, kur jāatbild uz diviem jautājumiem, katrs uz 4-5 lpp, būs saspringta nedēļas nogale. Gaidu arī pirmo ciemiņu oktobra beigās, māsīcu Kristu, kā arī plānoju braucienu pie Evas uz Helsinkiem oktobra vidū, ceru, ka viss izdosies:)

Klinta

Gluži kā filmā

Laiks skrien tiešām ātri, taču tāda sajūta, ka šeit esmu pavadījusi jau apmēram 1-2 mēnešus. Ļoti dīvaini, pat nespēju to izskaidrot. Esmu aizvadījusi arī pirmo kārtīgo mācību nedēļu, šobrīd apgūstu kursu "European integration in Global order", kas notika 1dien un 4dien. Šajā kursā man jāuzraksta divi lieli darbi, kur viens ir esejas formā un otrs kā eksāmena darbs, tā jau liekas ok, nekas daudz, bet esmu jau sadzirdējusi baumas par pasniedzēju (vīrietis no Amerikas, bet kādu laiku jau dzīvo Zviedrijā, precīzāk, netālajā pilsētā Malmö), ka pie viņa nopelnīt labas atzīmes esot ļoti grūti. Kā arī jāpērk 2 grāmatas, un šeit man radās problēmas, jo grāmatas vēl neesmu dabūjusi, bet gaidu. Nu neko, studēšu - redzēšu. Kursā esam aptuveni 17 cilvēki, kas ir ļoti maz, tas tāpēc, ka šis kurss tika izveidots papildus pēdējā mirklī, jo arī es sākumā biju izvēlējusies citu kursu, bet man pateica, ka diemžēl visas vietas piepildītas. Šeit esam gan apmaiņas studenti, gan arī zviedri, 1.nodarbībā iepazinos tikai ar meiteni no Francijas un likās, ka paši zviedri nu galīgi nevēlas sapazīties, bet otrajā nodarbībā pārtraukuma laikā tomēr izdevās rast jauku kontaktu ar jaunajiem kursa biedriem, prieks:) Otrā nodarbība bija ļoti jauka, no sākuma mēs iepazīstinājām katrs ar sevi nosaucot savu vārdu, valsti, briesmīgāko darbu un labāko koncertu, tā pa visam neierasti un šajā pašā dienā pēc pārtraukuma nolēmām turpināt nodarbību ārā, jo bija ļoti jauks laiks. Un tieši šajā brīdī sajutos kā filmā par Amerikāņu koledžu: sēdējām zālītēm, diskutējām, tiešām ļoti jauki.
Protams, arī kā kārtīgi studenti, neiztiekam bez foršām ballītēm. Šeit, lai iekļūtu kādā no studentu pabiem nepieciešams būt kādas organizācijas biedram un, protams jāmaksā arī ieejas maksa. Tas gan man īsti nepatīk, jo arī bijām izklaidēties pašā pilsētā nevis studentu pilsētiņas teritorijā un arī tur mēs maksājām ieejas maksu. Lētākā vieta, ko atradām bija 80 kronas, kas ir aptuveni 6 Ls. Un tā bija lētākā....jo parasti ieejas maksa bija 150 kronas. Puisim no Kanādas tur galīgi nepatika, jo nebija atbilstošas publikas, bet mēs pārējie tikai smējāmies. Starp citu brauciens uz pilsētas centru izvērtās spontāni un braucām ar riteņiem, viss jau būtu labi, tikai man tika ritenis ar ļoti zemu sēdekli un mīties bija salīdzinoši grūti. Bet kopumā bija jauks piedzīvojums:) Šodien ārā ir ļoti skaists laiks, un mūsu plānos ietilpa doties pie ezera ar riteņiem un noturēt jauku pikniku, bet ko darīt....esmu apaukstējusies, tiešām nelaikā. Studentu pilsētiņa (campuss) ir tik forša, te ir viss, kas nepieciešams, visi brauc ar riteņiem, it visur ir vietas, kur tos atstāt, augstskolas ēkas ir ļoti modernas, un man it īpaši iepatikās tas, ka pats vari paņemt līdzi savu maltīti un to uzsildīt mikroviļņu krāsnī. Mums šeit ir arī kopīgie filmu vakari, skatījāmies "The King's Speech" un 1dien būs "The Social Network". Un starp citu, es izklausos pēc amerikānietes un esmu līdzīga Catherine Zeta-Jones. Nākamnedēļ gaidāmas iepazīšanās vakariņas un vēl šis tas, tā kā būs daudz par ko stāstīt. Bet pagaidām Hej da!

Klinta

Kontakti foršajiem:)

Telefona nr. +46765919519

Adrese: Klinta Kaufelde, Stallvägen 18 A: 008, 352 56 Växjö, Sweden.

Ierados un iepatikās!

Vispirms sveicieni Latvijā palikušajiem (protams arī manām meitenēm Somijā un Dānijā):)

Ir pagājušas jau nepilnas četras dienas manās jaunajās mājās un esmu patiešām ar visu apmierināta. Pat nedomāju, ka man būs tik viegli un ātri pieņemt visu jauno. Bet nu par visu pēc kārtas. Mans ilgais ceļš [šoreiz ne kāpās] sākās uz prāmja "Festival", kur ar smagajiem koferiem ātri centos iekārtoties savā kajītē. Ļoti cerēju, ka varbūt būšu kajītē ar kādu sava vecuma meiteni ar kuru kopā varētu doties nedaudz izklaidēties, bet nekā: ieraudzīju cienījama vecuma sievieti (Latvija) un sievieti labākajos gados (Lietuva):) Jutos nedaudz vīlusies, bet vēlāk šī vilšanās sajūta pazuda, sieviete no Latvijas bija ļoti runātīga un izstāstīja man visu par saviem ceļojumiem apkārt pasaulei, viņa tik tiešām bija bijusi gandrīz visur, sākot ar Kanādu un beidzot ar Kazahstānu. Viņas padoms bija vispārzināms, taču trāpīts 10: "Kamēr esi jauna, brauc un ņem visu ko vari iegūt!". Brauciens pagāja mierīgi un nākamajā rītā, kad kuģis piestāja ostā, devos uz autobusa pieturu, lai brauktu uz staciju un gaidītu tur 5 stundas....jā, tieši tā 5 stundas un pats trakākais bija tas, ka aiziet kaut ko apskatīt es nevarēju, man bija tik daudz mantu, ka knapi varēju ar tām pārvietoties (šeit jāsaka milzīgs paldies latviešu bāleliņam, kas palīdzēja tikt līdz autobusa pieturai un krievu kungam, kas palīdzēja tikt līdz stacijai. Arī viņi ir atsaucīgi, vajag tikai palūgt). Sagaidījusi, kad uz lielās izkārtnes parādījās vilciena ceļa nr., devos uz to. Un tad satiku studentu, kas palīdzēja ar smagajiem koferiem, vārdu pa vārdam un izrādās, ka viņš 2 gadus bija studējis RTU, un no 2012.gada janvāra atkal sāks Maģistra studijas RTU (vai nav jauki?), cik tomēr pasaule ir maza un vienota:)Vilcienā pavadīju nesteidzīgas 3 stundas un tad mani sagaidīja mans buddy (tiešām superīgs cilvēks, kas visur mēģina mani iesaistīt) un pick-up serviss. Ierādīja man jauno dzīves vietu, kas man īpaši patīk (dzīvokļa tipa, neliels koridors, vannas istaba, virtuve un 2 istabas). Nākamajā dienā sagaidīju savu jauno dzīvokļa biedreni, meiteni no Vācijas, kuru sauc Pia. Un jā, protams, ka jāpiemin arī pirmā lielā ballīte, kas notika izslavētajās PG kojās, pilns ar cilvēkiem, bez gaisa telpa, bet visi dejo un ir priecīgi. Bet pats dīvainākais un smieklīgākais: Savā profilā draugiem.lv ierakstīju pašreizējo dzīves vietu Växjö, un esmu saņēmusi jau trīs vēstules no latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā vai pat Växjö. Tā jau neko neteiktu, bet tās vēstules tik tiešām ir dīvainas, ceru, ka vairs šādu atgadījumu nebūs. Aizmirsu vēl pieminēt: runāju ar studentu no Nīderlandes, kas teica, ka šeit saticis vēl 2 citus latviešus, ceru, ka arī man būs iespēja viņus satikt.

Tas šoreiz viss, sanāca gari, bet ir tik daudz ko stāstīt...tomēr ceru, ka nebija garlaicīgi:)

Klinta