2011. gada 4. septembris

Gluži kā filmā

Laiks skrien tiešām ātri, taču tāda sajūta, ka šeit esmu pavadījusi jau apmēram 1-2 mēnešus. Ļoti dīvaini, pat nespēju to izskaidrot. Esmu aizvadījusi arī pirmo kārtīgo mācību nedēļu, šobrīd apgūstu kursu "European integration in Global order", kas notika 1dien un 4dien. Šajā kursā man jāuzraksta divi lieli darbi, kur viens ir esejas formā un otrs kā eksāmena darbs, tā jau liekas ok, nekas daudz, bet esmu jau sadzirdējusi baumas par pasniedzēju (vīrietis no Amerikas, bet kādu laiku jau dzīvo Zviedrijā, precīzāk, netālajā pilsētā Malmö), ka pie viņa nopelnīt labas atzīmes esot ļoti grūti. Kā arī jāpērk 2 grāmatas, un šeit man radās problēmas, jo grāmatas vēl neesmu dabūjusi, bet gaidu. Nu neko, studēšu - redzēšu. Kursā esam aptuveni 17 cilvēki, kas ir ļoti maz, tas tāpēc, ka šis kurss tika izveidots papildus pēdējā mirklī, jo arī es sākumā biju izvēlējusies citu kursu, bet man pateica, ka diemžēl visas vietas piepildītas. Šeit esam gan apmaiņas studenti, gan arī zviedri, 1.nodarbībā iepazinos tikai ar meiteni no Francijas un likās, ka paši zviedri nu galīgi nevēlas sapazīties, bet otrajā nodarbībā pārtraukuma laikā tomēr izdevās rast jauku kontaktu ar jaunajiem kursa biedriem, prieks:) Otrā nodarbība bija ļoti jauka, no sākuma mēs iepazīstinājām katrs ar sevi nosaucot savu vārdu, valsti, briesmīgāko darbu un labāko koncertu, tā pa visam neierasti un šajā pašā dienā pēc pārtraukuma nolēmām turpināt nodarbību ārā, jo bija ļoti jauks laiks. Un tieši šajā brīdī sajutos kā filmā par Amerikāņu koledžu: sēdējām zālītēm, diskutējām, tiešām ļoti jauki.
Protams, arī kā kārtīgi studenti, neiztiekam bez foršām ballītēm. Šeit, lai iekļūtu kādā no studentu pabiem nepieciešams būt kādas organizācijas biedram un, protams jāmaksā arī ieejas maksa. Tas gan man īsti nepatīk, jo arī bijām izklaidēties pašā pilsētā nevis studentu pilsētiņas teritorijā un arī tur mēs maksājām ieejas maksu. Lētākā vieta, ko atradām bija 80 kronas, kas ir aptuveni 6 Ls. Un tā bija lētākā....jo parasti ieejas maksa bija 150 kronas. Puisim no Kanādas tur galīgi nepatika, jo nebija atbilstošas publikas, bet mēs pārējie tikai smējāmies. Starp citu brauciens uz pilsētas centru izvērtās spontāni un braucām ar riteņiem, viss jau būtu labi, tikai man tika ritenis ar ļoti zemu sēdekli un mīties bija salīdzinoši grūti. Bet kopumā bija jauks piedzīvojums:) Šodien ārā ir ļoti skaists laiks, un mūsu plānos ietilpa doties pie ezera ar riteņiem un noturēt jauku pikniku, bet ko darīt....esmu apaukstējusies, tiešām nelaikā. Studentu pilsētiņa (campuss) ir tik forša, te ir viss, kas nepieciešams, visi brauc ar riteņiem, it visur ir vietas, kur tos atstāt, augstskolas ēkas ir ļoti modernas, un man it īpaši iepatikās tas, ka pats vari paņemt līdzi savu maltīti un to uzsildīt mikroviļņu krāsnī. Mums šeit ir arī kopīgie filmu vakari, skatījāmies "The King's Speech" un 1dien būs "The Social Network". Un starp citu, es izklausos pēc amerikānietes un esmu līdzīga Catherine Zeta-Jones. Nākamnedēļ gaidāmas iepazīšanās vakariņas un vēl šis tas, tā kā būs daudz par ko stāstīt. Bet pagaidām Hej da!

Klinta

2011. gada 28. augusts

2011. gada 27. augusts

Ierados un iepatikās!

Vispirms sveicieni Latvijā palikušajiem (protams arī manām meitenēm Somijā un Dānijā):)

Ir pagājušas jau nepilnas četras dienas manās jaunajās mājās un esmu patiešām ar visu apmierināta. Pat nedomāju, ka man būs tik viegli un ātri pieņemt visu jauno. Bet nu par visu pēc kārtas. Mans ilgais ceļš [šoreiz ne kāpās] sākās uz prāmja "Festival", kur ar smagajiem koferiem ātri centos iekārtoties savā kajītē. Ļoti cerēju, ka varbūt būšu kajītē ar kādu sava vecuma meiteni ar kuru kopā varētu doties nedaudz izklaidēties, bet nekā: ieraudzīju cienījama vecuma sievieti (Latvija) un sievieti labākajos gados (Lietuva):) Jutos nedaudz vīlusies, bet vēlāk šī vilšanās sajūta pazuda, sieviete no Latvijas bija ļoti runātīga un izstāstīja man visu par saviem ceļojumiem apkārt pasaulei, viņa tik tiešām bija bijusi gandrīz visur, sākot ar Kanādu un beidzot ar Kazahstānu. Viņas padoms bija vispārzināms, taču trāpīts 10: "Kamēr esi jauna, brauc un ņem visu ko vari iegūt!". Brauciens pagāja mierīgi un nākamajā rītā, kad kuģis piestāja ostā, devos uz autobusa pieturu, lai brauktu uz staciju un gaidītu tur 5 stundas....jā, tieši tā 5 stundas un pats trakākais bija tas, ka aiziet kaut ko apskatīt es nevarēju, man bija tik daudz mantu, ka knapi varēju ar tām pārvietoties (šeit jāsaka milzīgs paldies latviešu bāleliņam, kas palīdzēja tikt līdz autobusa pieturai un krievu kungam, kas palīdzēja tikt līdz stacijai. Arī viņi ir atsaucīgi, vajag tikai palūgt). Sagaidījusi, kad uz lielās izkārtnes parādījās vilciena ceļa nr., devos uz to. Un tad satiku studentu, kas palīdzēja ar smagajiem koferiem, vārdu pa vārdam un izrādās, ka viņš 2 gadus bija studējis RTU, un no 2012.gada janvāra atkal sāks Maģistra studijas RTU (vai nav jauki?), cik tomēr pasaule ir maza un vienota:)Vilcienā pavadīju nesteidzīgas 3 stundas un tad mani sagaidīja mans buddy (tiešām superīgs cilvēks, kas visur mēģina mani iesaistīt) un pick-up serviss. Ierādīja man jauno dzīves vietu, kas man īpaši patīk (dzīvokļa tipa, neliels koridors, vannas istaba, virtuve un 2 istabas). Nākamajā dienā sagaidīju savu jauno dzīvokļa biedreni, meiteni no Vācijas, kuru sauc Pia. Un jā, protams, ka jāpiemin arī pirmā lielā ballīte, kas notika izslavētajās PG kojās, pilns ar cilvēkiem, bez gaisa telpa, bet visi dejo un ir priecīgi. Bet pats dīvainākais un smieklīgākais: Savā profilā draugiem.lv ierakstīju pašreizējo dzīves vietu Växjö, un esmu saņēmusi jau trīs vēstules no latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā vai pat Växjö. Tā jau neko neteiktu, bet tās vēstules tik tiešām ir dīvainas, ceru, ka vairs šādu atgadījumu nebūs. Aizmirsu vēl pieminēt: runāju ar studentu no Nīderlandes, kas teica, ka šeit saticis vēl 2 citus latviešus, ceru, ka arī man būs iespēja viņus satikt.

Tas šoreiz viss, sanāca gari, bet ir tik daudz ko stāstīt...tomēr ceru, ka nebija garlaicīgi:)

Klinta